Kas ir ĢIS?
- ģeogrāfiski piesaistītos datus, kurus raksturo koordinātes vai adrese (savukārt adresi viegli pārveidot par koordinātēm un otrādi);
- aprakstošos jeb atribūtu datus, kuri paskaidro ģeogrāfiskos datus.
Ko var izdarīt ar ĢIS?
Ar ĢIS var izdarīt sekojošus darbus:
- sastādīt un uzdot telpiskos vaicājumus, piemēram, noteikt atrašanās vietu pilsētai vai ciemam pēc ģeogrāfiskā garuma/platuma, vai arī - pēc citu apdzīvotu vietu tuvuma (piemēram, Olaine atrodas starp Rīgu un Jelgavu);
- atbildēt uz jautājumiem ātrāk un precīzāk, balstot pieņemto lēmumu uz vaicājuma atbildi no ĢIS;
- padarīt redzamu uz kartes cilvēkam intuitīvi saprotamu informāciju, piemēram, attēlojot priekšpilsētas un dārzkopības kooperatīvus ap lielpilsētu citā krāsā, vai ar skaidri izteiktu šķērssvītrojumu;
- sastādīt un izpildīt telpiskos vaicājumus vienlaicīgi daudzos, dažādos telpiskajos un atribūtu datu komplektos, piemēram, ģeogrāfiskajā kartē, VZD kadastra reģistrā, detaļplānojumā, iedzīvotāju reģistrā un vēl daudzos citos avotos, neatkarīgi no to datu formāta;
- grafiski „pārvietoties” pa datu slāņiem un pēc vajadzības „ieurbties” kādā vietā, lai uzzinātu savstarpējās sakarības un saistības starp informācijas vienībām;
- efektīvāk plānot jebkādus darbus, kas saistīti ar objektu, subjektu vai resursu izvietojumu dabā(telpā);
- ietaupīt līdzekļus tādos darbu veidos, kas ietver, bet neaprobežojas ar: mērīšanu, celtniecību, remontdarbiem, resursu pārvaldību un transporta uzdevumiem;
- izglītot sabiedrību ar aktuālām kartēm un plāniem, grafikiem un tabulām Internetā vai sabiedriskajās apspriešanās - ar kvalitatīvām izdrukām.
Daži ĢIS aspekti:
- Daudzos gadījumos ĢIS „zina”, kur ir atrodamas vajadzīgās lietas vai resursi, un tas ir būtiski, pieņemot izsvērtus lēmumus;
- Ciparu (digitālā) karte pati par sevi nav ĢIS, karte ir tikai no ĢIS datu bāzes iegūts sekundārais produkts;
- ĢIS ir tik vērtīga, cik vērtīgi ir dati, kas šajā sistēmā ir ielikti;
- Pareiza tehnoloģiskā shēma ir kritiski svarīga ĢIS veiksmīgai izmantošanai;
- Karte ĢIS ir tas pats, kas atskaite(report) relāciju datu bāzes sistēmā.
ĢIS Informācijas veidi:
- Teksta(atribūtu, aprakstošie dati) ir atskaites, dati tabulārā formā (kā Excel izklājlapās) un datu plūsmas, kas var nākt no dažādiem reģistriem un datu bāzēm;
- Attēli, rastra faili var būt aerofotogrāfijas, skenētie attēli un ciparu fotogrāfijas. Pie šīs kategorijas pieder visa veida skenētās papīra kartes un topogrāfijas planšetes;
- CAD vektoru dati var būt topogrāfiskie plāni, stāvu plāni, iekārtu rasējumi, kā arī visdažādākās shēmas (piemēram, elektroapgādes, ventilācijas, ūdensvada), kas var būt un var arī nebūt attēlotas mērogā un koordinātu sistēmā LKS-92;
- ĢIS topoloģiski sakārtotie, „intelektuālie” vektoru dati ir korekti ģeogrāfiski piesaistīti, Topoloģiski sakārtoti vektoru dati bez atstarpēm un pārklājumiem starp „kaimiņu” objektiem ar sasaisti pie teksta (atribūtu, aprakstošajiem) datiem, pie kam sasaiste ar teksta datiem ir korekta un vadāma no ĢIS programmatūras;
- Citi dokumentu veidi var būt PowerPoint prezentācijas, web lappuses, animācijas, video fragmenti u.c.
ĢIS priekšstati un terminoloģija:
Rakstot un runājot par ĢIS terminoloģiju ir jāapzinās, ka ģeogrāfiskās informācijas sistēmas Latvijā ir, pagaidām, salīdzinoši jauna un terminoloģiski maz attīstīta tēma. Daudzu ĢIS angļu terminu latvisko tulkojumu LZA terminoloģijas komisija pat nav saņēmusi izskatīšanai, tāpēc liels darbs šajā jomā vēl darāms.
Datu noliktavas ir ĢIS datu krātuves, piemēram, Oracle, ArcInfo vai CAD formātos. GeoMedia Professional nodibina savienojumus (nevis kopē savā formātā!) ar šīm datu noliktavām, lai iegūtu piekļuvi datiem.
ĢIS slāņi jeb objektu klases ir apvidus objektu reprezentācijas datu bāzē. Tipiski katram slānim ir piekārtoti savi grafiskie atribūti – krāsa, līnijas tips, līnijas resnums, simbols vai aizsvītrojuma veids, kas raksturo šo apvidus objektu konkrētajā kartē un konkrētajā mērogā, kuru mēs dotajā brīdī parādam uz ekrāna (papīra).
ĢIS slāņus jeb objektu klases raksturo atribūti, pie kam katra slāņa atribūtus nosaka definīcija(tabulas apraksts). GeoMedia Professional katrs slānis tiek uzskatīts kā tabula, kuras lauki(kolonnas) apraksta apvidus objekta īpašības – garumu, platumu, dziļumu, adresi, tālruņa numuru u.t.t. pēc izvēles.
Slāņi var attēlot praktiski jebkuru apvidus objektu vai notikumu.
Slāņi ĢIS var tikt attēloti kā a) punkti, b) līnijas, c) pusloki, d) teksta elementi(uzraksti), e) attēli.
ĢIS leģendas – tāpat kā kartes leģenda papīra kartei, ĢIS leģenda norāda, kāda informācija(slāņi) ir attēloti kartes logā uz ekrāna. Tā parāda, kāda simbolika ir piekārtota katram slānim. GeoMedia leģenda sniedz informāciju par to, kādas ir slāņa īpašības dotajā brīdi, kā slānis mijiedarbojas ar citiem objektiem un norāda, kāda ir tā attēlošanas prioritāte uz ekrāna.
Atribūtu vaicājumi satur tikai burtciparu pieprasījumus un vienkāršas matemātiskas sakarības (< , > = u.c.). Tie atfiltrē nepieciešamos aprakstošos jeb raksturojošos datus par apvidus objektu (piemēram, upi vai pilsētu) no visa datu masīva, kas glabājas datu bāzē.
Vaicājumi un telpiskie vaicājumi – tie ir jautājumi, daži pavisam vienkārši, bet citi – sarežģīti, kurus var uzdot ĢIS. Piemēram, vienkāršs jautājums var būt vaicājums, kurā jāparāda visas pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000. Vai, piemēram, var vaicāt pēc pilsētām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, un kuras šķērso Valsts nozīmes autoceļi. Telpiskie vaicājumi parādās tad, ja relāciju(attiecību) prasības tiek papildinātas ar kādu no telpiskajiem operatoriem.
Telpiskie operatori:
- Pieskaras – atgriež otrā slāņa elementus, ja tas pieskaras pirmajam slānim jebkurā veidā – saskaroties vismaz vienā punktā, pārsedzoties, saturot sevī vai tiekot saturētam.
- Satur - atgriež otrā slāņa elementus, kuri ietver jebkuru pirmā slāņa elementu. Otrā slāņa elements drīkst tikai saskarties vienā vai vairākos punktos „uz robežas” ar pirmā slāņa elementu, bet tas nedrīkst šķērsot robežu un klāties pāri kādam pirmā slāņa elementam. Punkti nevar „saturēt” citu slāņu elementus.
- Satur pēc… atgriež otrā slāņa elementus, kuri pilnībā ģeometriski atrodas pirmā slāņa elementu iekšpusē. Otrā slāņa elements drīkst tikai saskarties vienā vai vairākos punktos „uz robežas” ar pirmā slāņa elementu, bet tas nedrīkst šķērsot robežu un klāties pāri kādam pirmā slāņa elementam.
- Pārklājas - atgriež otrā slāņa elementus, kuri pārklājas(krustojas) ar pirmā slāņa elementiem.
- Satiekas - atgriež otrā slāņa elementus, kuri atrodas uz robežas ar pirmā slāņa elementiem.
- Ir telpiski vienādi - atgriež otrā slāņa elementus, kuri ģeometriski vienādi lieli un atrodas vienādās koordinātēs ar pirmā slāņa elementiem.
- Atrodas attālumā N atgriež otrā slāņa elementus, kuri vai kuru jebkura daļa atrodas attālumā, kas mazāks vai vienāds ar norādīto skaitli N no kāda pirmā slāņa elementa.
Aprēķināmie GIS atribūti ir jaudīgs rīks sarežģītai analīzei, kad nepieciešams aprēķinu rezultātā iegūt jaunas tabulas kolonnas, par pamatu izmantojot esošos ģeometriskos un aprakstošos datus par vienu vai vairākiem slāņiem.
Buferzonu vaicājumi ir telpiskie vaicājumi, kas veido jaunu ģeometriju ap slāņa elementiem un sasaista jaunizveidotās figūras ar apvidus objektu ierakstiem tabulā. Jaunās figūras var tikt tālāk izmantotas, piemēram, lai atpazītu kādas upes vai ceļa aizsargzonu, noteiktu teritoriju ap skolu vai pašvaldības iestādi, uz kuru attiecināmi īpaši aizsardzības noteikumi.
